• All e-books and audiobooks on The New Life Mission website are free
  • Explore multilingual sermons in global languages
  • Two new revised editions in English have been released
  • Check out our website translated into 27 languages
Search

Sermons

Subject 1 : Sin

[1-1] Mums vispirms jāuzzin savi grēki, lai mēs varētu tikt glābti (Marka 7:8-9, 20-23)

Mums vispirms jāuzzin savi grēki, lai mēs varētu tikt glābti(Marka 7:8-9)
““Jo, Dieva bausli atmetuši, jūs turat cilvēku likumus.” Un Viņš tiem sacīja: “Tā jūs atmetat Dieva bausli, lai turētu savu likumu.””
 
(Marka 7:20-23)
“Bet Viņš sacīja: “Kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku. Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas, nešķīstība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana, mantkārība, blēdība, viltība, ienaidība, skaudība, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība. Viss tāds ļaunums iziet no iekšienes un apgāna cilvēku.””
 
 
Vispirms es vēlētos definēt, kas īsti ir grēks. Ir grēki, kurus nosaka Dievs, un ir grēki, kurus nosaka cilvēki. Vārds “grēks” grieķiski nozīmē “netrāpīt mērķī”. Tas nozīmē darīt kaut ko nepareizi. Grēks ir, ja mēs pareizi nesekojam Dieva pavēlēm. Vispirms aplūkosim grēku, kuru nosaka cilvēki.
 
Kas ir grēks?
Tā ir nepaklausība Dieva pavēlēm.
 
Mēs mēram grēku saskaņā ar savu sirdsapziņu. Citiem vārdiem, tā nav rīcība pret Dieva baušļiem — to mēra, vadoties pēc cilvēka pieredzes, sirds un sirdsapziņas.
Par šādu grēku katrs spriež pats. Tāpēc divi dažādi cilvēki vienu un to pašu darbību var uzskatīt un var arī neuzskatīt par grēku — tas atkarīgs no katra cilvēka personīgajiem principiem. Tādēļ Dievs mums devis 613 baušļus, kas jālieto kā objektīvs kritērijs.
Zemāk attēlotā diagramma ilustrē cilvēka grēku.
 
Dieva Bauslība Valsts likums,
civilais likums Morāle,
sabiedrības normas,
Cilvēka sirdsapziņa
 
Tādēļ mums nekad nevajadzētu par standartu izvirzīt savu sirdsapziņu.
Mūsu sirdsapziņas grēks ne vienmēr saskan ar to, ko Dievs noteicis par grēku. Tāpēc mums nevajadzētu klausīt savu sirdsapziņu, bet gan balstīt mūsu darbības uz Dieva baušļiem.
Katram no mums ir savs priekšstats par to, kas ir grēks. Vieni uzskata, ka grēks ir viņu trūkumi, savukārt citiem šķiet, ka tā ir viņu izkropļotā attieksme.
Piemēram, Korejā cilvēki uz savu vecāku kapa iesēj zāli un uzskata par savu pienākumu to pļaut un rūpēties par kapiem līdz pat savai nāvei. Taču primitīvās ciltis Papua Jaungvinejā godina savus vecākus, sadalot to ķermeni starp ģimenes locekļiem un apēdot to. (Es neesmu pārliecināts, vai viņi pirms ēšanas to izcep vai nē). Tas tiek darīts, lai šo ķermeni nesagrauztu tārpi. Šie paradumi pierāda, ka cilvēku izpratne par grēku var būtiski atšķirties.
Tā tas ir gan ar to, kas ir labs, gan ar to, kas ir grēks. Tomēr Bībele mums saka, ka grēks ir nepaklausīt Viņa pavēlēm. ““Jo, Dieva bausli atmetuši, jūs turat cilvēku likumus.” Un Viņš tiem sacīja: “Tā jūs atmetat Dieva bausli, lai turētu savu likumu”” (Marka 7:8–9). Dievam ir vienalga, kā mēs izskatāmies no ārpuses. Viņš uzlūko mūsu sirdi.
 
 
Personīgie kritēriji ir grēks Dieva priekšā
 
Kas ir visnopietnākais grēks?
Tas ir neņemt vērā Dieva vārdu.
 
Es vēlos Tev pateikt, kas ir grēks Dieva priekšā. Tas ir nedzīvot saskaņā ar Viņa gribu. Tas ir neticēt Viņa Vārdam. Dievs teica, ka ir grēks dzīvot kā farizejiem, kas noraidīja Dieva baušļus un daudz vairāk uzsvēra viņu tradicionālās mācības. Un Jēzus uzskatīja, ka farizeji ir liekuļi.
“Kuram Dievam tu tici? Vai tu patiešām godā un cieni Mani? Tu lielies ar manu vārdu, bet vai tu tiešām cieni Mani?” Cilvēki uzlūko vienīgi ārējo izskatu un neņem vērā Viņa Vārdu. Un tas ir grēks Viņa priekšā. Visnopietnākais grēks ir neņemt vērā Viņa Vārdu.Vai tu to apzinies? Tas ir visu grēku grēks.
Mūsu vājības ir vienkārši nepilnības. Tās kļūdas un aplamības, kuras mēs veicam savas nepilnības dēļ, nav fundamentāli grēki, bet gan vienkārši nepilnības. Dievs atšķir grēku no kļūdām. Tie, kas neņem vērā Viņa vārdu, ir grēcinieki, pat ja viņi būtu brīvi no nepilnībām. Viņi ir lieli grēcinieki Dieva priekšā. Tādēļ Jēzus rāja farizejus.
Piecās Mozus grāmatās atrodami likumi, kas nosaka, ko mums darīt un ko nedarīt. Tie ir Dieva vārdi, Viņa baušļi. Iespējams, mēs tos nevaram ievērot simtsprocentīgi vai ievērot tos visus, bet mums jāatzīst, ka tie ir Viņa baušļi. Viņš mums tos devis no paša sākuma, un kā tādi mums tie jāpieņem.
“Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” Tad Viņš teica: “Lai top gaisma.” Un gaisma tapa.” Viņš radīja visu. Un Viņš iedibināja Bauslību.
“Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū” (Jāņa 1:14). Kā tad Dievs atklājas mums? Viņš atklājas caur Saviem baušļiem. Dievs ir Vārds, un Viņš atklājas caur Saviem baušļiem. Dievs ir Gars. Un kā mēs saucam Bībeli? Mēs saucam to par Dieva vārdu.
Šeit ir teikts: “Jo, Dieva bausli atmetuši, jūs turat cilvēku likumus.” Viņa Bauslība sastāv no 613 baušļiem. Dari to bet nedari to, godā savus vecākus ... un tā tālāk. Trešajā Mozus grāmatā teikts, kā jārīkojas sievietēm un kā — vīriešiem, un ko darīt, ja mājdzīvnieks iekrīt bedrē... Pavisam ir 613 šādu baušļu, Viņa Bauslība.
Tā kā tie nav cilvēka vārdi, mums jādomā par tiem atkal un atkal. Mums jāpaklausa Dievam, un, pat ja mēs nespējam ievērot visus Viņa likumus, mums tie vismaz jāatzīst.
Vai ir kaut viens nepatiess Dieva vārds? Farizeji atmeta Dieva baušļus. Viņi turēja cilvēku tradīcijas augstāk par Viņa baušļiem. Vecajo vārdi skaitījās svarīgāki par Dieva vārdiem. Šāda situācija bija tad, kad piedzima Jēzus. Visvairāk Jēzum nepatika tas, ka cilvēki neatzina Dieva vārdu.
Dievs mums devis 613 baušļus, lai mācītu mums, ka Viņš ir Patiesība, Viņš ir mūsu Dievs, kas ir mūsu grēki Viņa priekšā un lai parādītu mums Savu Svētumu. Tāpēc, tā kā mēs visi esam grēcinieki Viņa priekšā, mums jātic Jēzum, kuru Dievs sūtīja, jo mūs mīl, un mums jādzīvo ticībā.
Tie, kas atmet Viņa Vārdu, tie, kas netic, ir grēcinieki. Arī tie, kas nespēj ievērot Viņa Vārdu, ir grēcinieki, tomēr vislielākais grēks ir atmest Viņa Vārdu. Viņi ir tie, kas nokļūs ellē. Neticēt ir grēkot Viņa priekšā.
 
 

Iemesls, kādēļ Dievs mums deva Bauslību

 
Kādēļ Dievs deva mums bauslību?
Lai liktu mums apzināties savus grēkus un sodu par tiem.
 
Kāda iemesla dēļ Dievs mums deva Bauslību? Lai mēs apzinātos savus grēkus un atgrieztos Viņa rokās. Viņš deva mums 613 baušļus, lai mēs varētu apzināties savus grēkus un tikt glābti caur Jēzu. Šī iemesla dēļ Dievs mums deva Bauslību.
Vēstulē Romiešiem 3:20 teikts: “Jo bauslība dod — grēka atziņu.” Tā mēs zinām, ka iemesls, kādēļ Dievs mums deva Bauslību, nav mēģinājums mūs piespiest dzīvot pēc tās.
Tad kādu atziņu mēs gūstam no Bauslības? Tā ir šāda: mēs esam pārāk vāji, lai ievērotu Bauslību visā tās pilnībā, un mēs visi esam grēcinieki Viņa priekšā. Un ko mēs saprotam no 613 Viņa baušļiem? Mēs apzināmies savus trūkumus, savu nespēju dzīvot pēc Viņa likumiem. Mēs saprotam, ka mēs, Dieva radības, esam nespējīgas būtnes. Mēs saprotam, ka mēs esam grēcinieki Viņa priekšā, un, saskaņā ar Viņa likumu, mums visiem būtu jānonāk ellē.
Ko darīt tad, kad mēs esam apzinājušies savu grēcīgumu un savu nespēku? Vai mums jāmēģina kļūt pilnīgiem? Nē. Mums jāatzīst, ka mēs esam grēcinieki, jātic Jēzum, jākļūst glābtiem caur Viņa ūdens un Gara glābšanu un jāpateicas Viņam.
Iemesls, kādēļ Viņš mums deva Bauslību, bija, lai liktu mums apzināties savus grēkus un sodu par šiem grēkiem, lai mēs zinātu, ka nevaram tikt glābtu no elles bez Jēzus. Ja mēs ticam Jēzum kā savam Glābējam, mēs tiksim glābti. Viņš deva Bauslību, lai glābtu mūs.
Viņš deva mums Bauslību, lai liktu mums saprast, cik ļoti grēcīgi mēs esam un lai glābtu mūsu dvēseles no grēka. Viņš deva mums Likumu un sūtīja Jēzu, lai glābtu mūs. Viņš sūtīja Savu Dēlu, lai Tas uzņemtos mūsu grēkus caur Savām kristībām. Un mēs varam tikt glābti, ticot Viņam.
Mums jāapzinās, ka esam bezcerīgi grēcinieki un jātic Jēzum, lai mēs varētu tikt atbrīvoti no grēka, kļūt par Viņa bērniem un atgriezties pie Dieva godības.
Mums jāsaprot Viņa Vārds. Visa sākums nāk no Viņa. Mums jāsāk ar Viņa Vārdu un jāsaprot patiesība par glābšanu caur Viņa Vārdu. Mums jādomā un jāpieņem lēmumi, balstoties uz Viņa Vārdu. Šī ir pareizā un patiesā ticība.
 
 
Kas ir cilvēka sirdī?
 
Kas mums jādara Dieva priekšā?
Mums jāatzīst savi grēki un jālūdz Dieva glābšana.
 
Ticībai jāsākas ar Viņa Vārdiem, un mums jātic Dievam saskaņā ar Viņa Vārdu. Ja mēs to nedarām, mēs kritīsim maldos. Tā būtu nepareiza un nepatiesa ticība.
Kad farizeji un rakstu mācītāji redzēja, ka Jēzus mācekļi ēd maizi ar nemazgātām rokām, viņi nevarētu tiem pārmest, ja lūkotos uz to caur Dieva vārdu. Vārds mums saka, ka tas, kas ieiet cilvēkā no ārpuses, nevar viņu apgānīt, jo tas nokļūst vēderā, nevis sirdī, un tas iziet laukā.
Kā ir teikts Marka evaņģēlijā 7:20–23: “Bet Viņš sacīja: “Kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku. Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas, nešķīstība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana, mantkārība, blēdība, viltība, ienaidība, skaudība, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība. Viss tāds ļaunums iziet no iekšienes un apgāna cilvēku.”” Viņš teica, ka cilvēki ir grēcinieki, jo ir jau piedzimuši ar grēku.
Vai tu saproti, ko tas nozīmē? Mēs visi esam Ādama pēcteči. Mēs nevaram saskatīt patiesību, jo mēs ne pieņemam, ne ticam visiem Viņa Vārdiem. Kas ir cilvēka sirdī?
Aplūkosim Marka evaņģēliju 7:21–22. “Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas, nešķīstība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana, mantkārība, blēdība, viltība, ienaidība, skaudība, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība.” Visas šīs lietas nāk no cilvēka sirds un apgāna viņu pašu un arī citus.
Psalmos ir teikts: “Kad es redzu Tavas debesis, Tavu roku darbu, mēnesi un zvaigznes, ko Tu esi radījis, — kas gan ir cilvēks, ka Tu viņu piemini, un cilvēka bērns, ka Tu viņu uzlūko?” (Psalms 8:3–4).
Kādēļ Viņš mūs uzlūko? Viņš uzlūko mūs, jo mīl mūs. Viņš radīja mūs, mīlēja mūs un apžēlojās par mums, grēciniekiem. Viņš nomazgāja visus mūsu grēkus un padarīja mūs par Saviem ļaudīm. “Ak, Dievs, mūsu Kungs, cik varens ir Tavs vārds visā zemē un debesīs!”, ķēniņš Dāvids dziedāja Vecajā Derībā, kad saprata, ka Dievs kļūs par glābēju grēciniekiem.
Un Jaunajā Derībā apustulis Pāvils teica to pašu. Tas ir tik pārsteidzoši, ka mēs, Dieva radības, varam kļūt par Viņa bērniem. Tas tiek darīts tikai tādēļ, ka Viņš ir līdzjūtīgs pret mums. Tā ir Dieva mīlestība.
Censties dzīvot pilnīgi pēc Dieva likumiem Viņam savā ziņā ir izaicinājums. Un tā ir arī doma, kas rodas no mūsu neziņas un neizpratnes. Nav pareizi dzīvot ārpus Viņa mīlestības, cenšoties ievērot Bauslību un lūgt. Tā ir Dieva griba — lai mēs apzinātos, ka esam grēcinieki saskaņā ar Bauslību un ticētu ūdens un asiņu (Gara) sniegtajai glābšanai.
Viņa Vārds ir rakstīts Marka evaņģēlijā 7:20–23: “Kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku. Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas, nešķīstība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana, mantkārība, blēdība, viltība, ienaidība, skaudība, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība. Viss tāds ļaunums iziet no iekšienes un apgāna cilvēku.”
Jēzus teica, ka tas, kas nāk no cilvēka iekšienes, tur mītošie grēki, apgāna viņu. Pārtika, kuru mums dod Dievs, nevar nevienu apgānīt. Visas radības ir tīras, bet tikai tās lietas, kas iziet no cilvēka, tas ir, grēki, apgāna viņu. Mēs visi esam Ādama pēcteči. Kādi tad mēs esam piedzimuši? Mēs esam piedzimuši ar divpadsmit veidu grēkiem. Vai tā nav?
Tad kā mēs varam dzīvot bez grēka? Mēs turpināsim grēkot, jo esam piedzimuši ar grēku. Vai mēs varam atturēties no grēkošanas vienkārši tādēļ, ka zinām likumu? Vai mēs varam dzīvot tā, lai ievērotu visus baušļus? Nē.
Jo vairāk mēs cenšamies, jo grūtāk tas kļūst. Mums jāapzinās mūsu ierobežojumi un jāatzīst sava sakāve. Tad ar pazemīgu prātu mēs spēsim pieņemt Jēzus kristību un asiņu izpirkumu, kas mūs glābj.
 
Visi 613 baušļi ir pareizi un taisnīgi. Tomēr cilvēki ir grēcinieki jau no tā laika, kad viņi top ieņemti savas mātes dzemdē. Kad mēs saprotam, ka Dieva likums ir pareizs, bet mēs esam dzimuši grēcinieki, kas nekad paši nespēs kļūt taisnīgi, mēs arī saprotam, ka mums nepieciešama Dieva līdzjūtība un ka mums jākļūst glābtiem ar Jēzus izpirkumu ūdenī, asinīs un Gara. Kad mēs apzinamies savus ierobežojumus, to, ka mēs nespējam paši kļūt taisnīgi un ka mēs savu grēku dēļ nokļūsim ellē, mums neatliek nekas cits kā vien paļauties uz Jēzus izpirkumu.
Šādā veidā mēs varam tikt glābti. Mums jāzin, ka mēs paši nespējam būt ne taisni, ne labi Dieva acīs. Tādēļ mums jāatzīst Dievam, ka mēs esam grēcinieki, kuri dodas uz elli, un jālūdz Viņa žēlastība: “Dievs, lūdzu, glāb mani no maniem grēkiem un apžēlojies par mani.”
Mēs mēdzam lūkoties uz Dāvida lūgšanu kā Dieva rakstīto Vārdu. “Mazgā mani pavisam tīru no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem!” (Psalms 51:4)
Viņš zināja — viņš ir tik grēcīgs, ka būtu pelnījis, lai viņu nomestu ellē, bet viņš to atzina Dieva priekšā. “Ja Tu mani nosauc mani par grēcinieku, es esmu grēcinieks; ja Tu nosauc mani par taisnīgu, es esmu taisnīgs; ja Tu glāb mani, es būšu glābts; un, ja Tu mani sūti uz elli, es nokļūšu ellē.”
Tāda ir pareiza ticība. Tā mēs tiekam glābti. Tādiem mums jābūt, ja mēs vēlamies kļūt gatavi, lai ticētu Jēzus izpirkumam.
 
 

Mums jāzina, kas tieši ir mūsu grēki

 
Tā kā mēs visi esam Ādama pēcnācēji, mūsu visu sirdīs ir iekāre. Tomēr ko mums saka Dievs? Viņš saka, ka mums nebūs pārkāpt laulību. Mūsu sirdīs ir slepkavīgas tieksmes, bet ko mums saka Dievs? Viņš saka, ka mums nebūs nogalināt. Mēs visi savās sirdīs neliekamies ne zinis par saviem vecākiem, bet Viņš mums liek godāt savus vecākus. Mums jāsaprot, ka visi Viņa vārdi ir patiesi un labi, un ka mūsu visu sirdīs mīt grēks.
Vai man ir taisnība? Tātad, kas mums jādara Dieva priekšā? Mums jāatzīst, ka mēs esam bezcerīgi grēcinieki. Nav pareizi uzskatīt, ka vakar mēs bijām taisnīgi, jo darījām labus darbus, bet šodien esam grēcinieki, jo šodien esam grēkojuši. Mēs esam dzimuši grēcinieki. Lai ko arī mēs darītu, mēs joprojām būsim grēcinieki. Tieši tāpēc mums jākļūst izpirktiem caur Jēzus kristībām.
Mēs neesam grēcinieki mūsu darbu dēļ: tādēļ, ka mēs pārkāpjam laulību, nogalinām, zogam... Mēs esam grēcinieki tādēļ, ka esam dzimuši grēcinieki. Mēs esam piedzimuši ar divpadsmit veidu grēkiem. Tāpēc, ka Dieva acīs mēs esam dzimuši grēcinieki, mēs nekad nevaram kļūt labi paši ar savām pūlēm. Mēs varam vienīgi izlikties, ka esam labi.
Mēs esam piedzimuši ar prātu, kas ir pilns ar grēkiem, tādiem kā slepkavība, zagšana un tamlīdzīgi. Tad kā gan mēs varam būt taisnīgi vienīgi tāpēc, ka mēs īsti nepaveicam šos grēkus? Ja mēs apgalvojam, ka mēs esam taisnīgi, tad tā ir liekulība. Jēzus sauca farizejus un rakstu mācītājus par “liekuļiem”. Cilvēki ir dzimuši grēcinieki. Visu savu dzīvi viņi grēko Dieva priekšā.
Katrs, kurš apgalvo, ka viņš nekad savā mūžā nav ne ar vienu sakāvies, ne arī kādam iesitis, ne arī nozadzis kādam kaut vai adatu, melo, jo cilvēki ir dzimuši grēcinieki. Viņš ir melis, grēcinieks un liekulis. Tāds viņš ir Dieva acīs.
Tu esi dzimis grēcinieks. Pat ja tu nekad nepaveic nevienu grēku, tu visviens nonāksi ellē. Pat ja tu pamatā ievērotu Bauslību un lielāko daļu baušļu, tu joprojām būtu grēcinieks, kas dotos uz elli.
Tad ko mēs varam darīt, sastopoties ar šādu nolemtību? Mums jālūdz Viņa līdzjūtība un jāuztic mūsu glābšana no grēka Viņam. Ja Viņš mūs neglābj, mums atliek vienīgi doties uz elli. Tāds ir mūsu liktenis.
Tie, kas pieņem Viņa Vārdu, arī atzīst, ka viņi patiesi ir grēcinieki. Un viņi arī zina, ka viņi ir taisni. Tā viņi zina, ka Viņa Vārda atmešana bez Viņa Vārda atzīšanas ir grēks. Tie, kas pieņem Viņa Vārdu ir taisni, neskatoties uz to, ka agrāk viņi bija grēcinieki. Viņi ir atdzimuši no Viņa Vārda un saņem Viņa svētību. Viņi ir tie, kas saņēmuši vislielākās svētības.
 
 
Tie, kas cenšas tikt glābti ar saviem darbiem, vēl joprojām ir grēcinieki
 
Kas vēl joprojām ir grēcinieki, pat ja viņi tic Jēzum?
Tie, kas cenšas tikt glābti ar saviem darbiem.
 
Aplūkosim Vēstuli galatiešiem 3:10 un 11. “Proti, visi, kas dzīvo bauslības darbos, ir zem lāsta; jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas netur un nedara visu to, kas ir rakstīts bauslības grāmatā. — Bet ir skaidrs, ka ar bauslību neviens netop taisnots Dieva priekšā, jo “ticībā taisnais dzīvos”.”
Ir teikts, ka nolādēts ir ikkatrs, kas netur un nedara visu to, kas ir rakstīts bauslības grāmatā. Tie, kas tic Jēzum, bet cenšas kļūt taisnīgi ar saviem darbiem, ir nolādēti. Kur ir tie, kas cenšas kļūt taisnīgi ar saviem darbiem? Viņi ir zem Dieva lāsta.
Kādēļ Dievs mums deva bauslību? Viņš deva mums Bauslību, lai mēs apzinātos savus grēkus (Romiešiem 3:20). Lai mēs saprastu, ka esam pilnīgi grēcinieki un mums lemts nokļūt ellē.
Tad kas tev ir jādara? Tev ir jātic Jēzus kristībām un Dieva Dēlam un jāatdzimst ūdenī un Gara. Tad tu būsi glābts no saviem grēkiem, kļūsi taisnīgs, iegūsi mūžīgo dzīvību un dosies uz debesīm. Lai jūsu sirdīs ir ticība.
 
 
Visaugstprātīgākais grēks pasaulē
 
Kas ir visaugstprātīgākais grēks pasaulē?
Censties dzīvot pēc Bauslības.
 
Vienīgais, kam ir nozīme, ir ticība Dievam. Mēs tiekam svētīti, ja ticam Viņa svētībām. Viņš nolēma glābt tos, kam ir ticība Viņa Vārdam.
Tomēr šodien starp ticīgajiem netrūkst to, kas cenšas dzīvot pēc Viņa Bauslības. Lielākā daļa kristiešu dara tieši tā. Protams, tas ir apsveicami, ka viņi cenšas dzīvot pēc Bauslības, bet vai tas ir iespējams?
Mums jāsaprot, cik muļķīgi ir censties dzīvot saskaņā ar Viņa Bauslību. Jo vairāk mēs cenšamies, jo grūtāk tas kļūst. Viņš teica: “Ticība nāk no dzirdēšanas, un dzirdēšana no Dieva vārda.” Mums jāatmet sava augstprātība, lai mēs varētu tikt glābti.
 
 

Mums jāatmet savi personīgie standarti, lai mēs tiktu glābti.

 
Kas mumsjādara, lai mēs tiktu glābti?
Mums jāatmet savi personīgie standarti.
 
Kā cilvēki var tikt glābti? Apzinoties, ka viņi ir grēcinieki. Ir daudzi, kas nav glābti, jo nevar atmest savus nepareizos uzskatus un centienus.
Dievs saka, ka tie, kas paļaujas uz Bauslības grāmatu, ir nolādēti. Tie, kas tic, ka pakāpeniski, turpinot ticēt Jēzum, viņi kļūs taisnīgi un cenšas dzīvot saskaņā ar Bauslību ir zem Viņa lāsta. Viņi tic Dievam, bet vienlaikus viņi joprojām tic, ka viņiem jādzīvo saskaņā ar Bauslību, lai tiktu glābti.
Dārgais draugs, vai mēs varam kļūt taisnīgi ar saviem darbiem, kamēr vēl esam dzīvi? Mēs kļūstam taisnīgi, vienīgi ticot Jēzus vārdam, un vienīgi tad mēs tiekam glābti. Vienīgi ticot Jēzus kristībām, Viņa asinīm un tam, ka Jēzus ir Dievs, mēs tiekam glābti.
Tāpēc arī Dievs mums ir sagatavojis ticības likumu kā veidu, kā kļūt taisnīgiem. Ūdens un Gara izpirkums nav atkarīgs no cilvēku darbiem, bet gan no ticības Dieva vārdam. Šīs ticības dēļ Dievs mūs ir atbrīvojis. Tā Dievs to bija iecerējis un tā Viņš to ir paveicis.
Kāpēc tie, kas ticēja Jēzum, netika glābti? Tāpēc, ka viņi nepieņēma vārdu par ūdens un Gara izpirkumu. Bet mēs, kas esam tikpat nepilnīgi kā viņi, esam glābti savas ticības Dieva vārdam dēļ.
Ja divi cilvēki strādā ar tecilu, tad tas, kas ir atstāts, turpinās strādāt pat tad, kad viens no viņiem tiks paņemts. Tas, kas ir atstāts, ir tas, kurš nav glābts, un viņš atkal un atkal cenšas kļūt brīvs. Kāpēc viens ir paņemts un otrs — atstāts?
Tāpēc, ka viens no viņiem klausījās un ticēja Dieva vārdam. Otrs, kurš centās ievērot Bauslību, galu galā tika iemests ellē. Viņš centās uzrāpties pie Dieva, bet Dievs viņu nokratīja, gluži kā mēs nokratām vaboli, kad tā cenšas uzrāpties pa mūsu kāju. Ja cilvēks cenšas uzrāpties pie Dieva, cenšoties ievērot Bauslību, viņš noteikti tiks iemests ellē.
Tāpēc mums jābūt glābtiem ar ticību ūdenim un Garam.
“Proti, visi, kas dzīvo bauslības darbos, ir zem lāsta; jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas netur un nedara visu to, kas ir rakstīts bauslības grāmatā. — Bet ir skaidrs, ka ar bauslību neviens netop taisnots Dieva priekšā, jo “ticībā taisnais dzīvos”.” (Galatiešiem 3:10–11, Romiešiem 1:17)
Neticēt Dieva vārdam ir grēks Dieva priekšā. Turklāt grēks ir arī atmest Dieva vārdu un vadīties pēc saviem standartiem. Mēs, cilvēki, nespējam dzīvot pēc Viņa bauslības, jo mēs visi esam dzimuši grēcinieki. Un visu savu dzīvi mēs turpinām grēkot. Mēs mazliet grēkojam te, mazliet tur un visur, kur mēs ejam. Mums jāsaprot, ka mēs esam miesīgi un nevaram negrēkot.
Cilvēki ir kā liels mēslu spainis. Ja mēs mēģinām to kaut kur aiznest, mēs visur izšļakstām tā saturu. Tādi mēs esam. Mēs izšļakstām grēku visur, kur vien ejam. Vai tu to vari iztēloties?
Vai tu joprojām izliksies, ka esi svēts? Ja tu pats sevi skaidri redzētu, tu atmestu savus veltīgos centienus būt svētam un ticētu Jēzus ūdenim un asinīm.

Mums jāatmet sava ietiepība un jāatzīst, ka esam grēcinieki Dieva priekšā. Tad mums jādodas atpakaļ pie Viņa vārda un no jauna jāatklāj, kā Viņš mūs glābis ar ūdeni un Garu.