- All e-books and audiobooks on The New Life Mission website are free
- Explore multilingual sermons in global languages
- Two new revised editions in English have been released
- Check out our website translated into 27 languages
Subject 1 : Sin
[1-2] Cilvēki ir dzimuši grēcinieki (Marka 7:20-23)
“Bet Viņš sacīja: “Kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku. Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas, nešķīstība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana, mantkārība, blēdība, viltība, ienaidība, skaudība, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība. Viss tāds ļaunums iziet no iekšienes un apgāna cilvēku.””
Cilvēki ir apjukuši un dzīvo savu ilūziju varā
Kas, visticamāk, tiks glābts?
Tas, kas uzskata sevi par lielāko grēcinieku pasaulē.
Tas, kas uzskata sevi par lielāko grēcinieku pasaulē.
Pirms es turpinu, es vēlētos uzdot tev jautājumu. Ko tu domā par sevi? Vai tev šķiet, ka tu esi diezgan labs vai diezgan slikts? Kā tev šķiet?
Visi cilvēki dzīvo savu ilūziju varā. Iespējams, tu neesi gluži tik slikts, kā tev šķiet, ne arī tik labs, kā tu domā.
Kam, tavuprāt, būs veiksmīgāka ticības dzīve? Vai tiem, kas domā, ka ir labi, vai tiem, kas domā, ka ir slikti?
Pēdējajiem. Tātad, kurš, visticamāk, tiks glābts: tas, kas paveicis daudzus grēkus vai tas, kas paveicis tikai dažus grēkus? Tie, kuriem ir vairāk grēku, visticamāk, tiks glābti, jo viņi apzinās, ka ir grēcinieki. Viņi var labāk pieņemt to glābšanu, ko viņiem sagatavojis Jēzus.
Kad mēs patiesi uzlūkojam sevi, mēs redzam, ka esam vienīgi nelabojami grēcinieki. Kas gan ir cilvēki? Cilvēce ir “ļaundaru cilts”. Jesajas grāmatā 59, nodaļā teikts, ka cilvēku sirdīs mīt visi iespējamie pārkāpumi. Tāpēc cilvēce ir milzīgs grēka zaņķis. Tomēr, ja mēs tā nodēvēsim cilvēci, daudzi tam nepiekritīs. “Ļaundaru cilts” cilvēcei ir patiesi atbilstošs apzīmējums. Ja mēs godīgi uzlūkosim sevi, mums būs jāatzīst, ka mēs esam ļauni. Tiem, kas ir pret sevi godīgi, jānonāk pie šāda secinājuma.
Šķiet, ka pasaulē nav pārāk daudz to, kas patiešām atzīst sevi par nelabojamiem grēciniekiem. Daudzi dzīvo visnotaļ ērti, jo sevi par tādiem neatzīst. Tāpēc, ka mēs esam ļaundari, mēs esam radījuši grēcīgu civilizāciju. Ja nebūtu tik daudz to, kas noliedz savu grēcīgumu, viņi kaunētos grēkot. Taču ir tik daudz citu, kas ir tieši tādi paši, ka viņiem vairs nav kauns par sevi.
Tomēr viņu sirdsapziņa to zina. Ikvienam ir sirdsapziņa, kas viņiem saka: “Tas ir kauns”. Ādams un Ieva slēpās aiz kokiem pēc tam, kad bija sagrēkojuši. Šodien daudzi slēpjas aiz mūsu izvirtušās kultūras — grēka kultūras. Viņi slēpjas starp citiem grēciniekiem, lai izvairītos no Dieva soda.
Cilvēkus apmuļķo viņu pašu ilūzijas. Viņiem šķiet, ka viņi ir svētāki par citiem. Viņi patiesā sašutumā sauc: “Kā cilvēks var paveikt ko tādu? Kā garīgs cilvēks var tā rīkoties? Kā bērns var tā izturēties pret saviem vecākiem?” Viņiem pašiem šķiet, ka viņi jau nu nekad nespētu paveikt ko tamlīdzīgu.
Dārgie draugi, ir tik grūti iepazīt cilvēka dabu. Ja mēs patiešām gribam uzzināt, kādi mēs patiesībā esam, mums vispirms jākļūst glābtiem. Tas ir ilgstošs process, un daudzi no mums to neizpratīs līdz pat savas nāves stundai.
Iepazīsti sevi
Kā dzīvo tie, kas nepazīst sevi?
Slēpjoties no sevis.
Slēpjoties no sevis.
Dažreiz mēs, uzlūkojot kādu cilvēku, redzam, ka viņš sevi nemaz nepazīst. Sokrāts teica: “Iepazīsti sevi”. Daži cilvēki nezina, kas ir viņu sirdīs. Slepkavības, zādzības, cietsirdība, ļaunums, meli, alkatība, iekāre...
Viņa sirds ir pilna ar čūskas indi, bet viņš runā par labestību. Tas ir tāpēc, ka viņš nezina, ka ir dzimis grēcinieks.
Šajā pasaulē ļoti daudzi īsti nezina, kā uz sevi skatīties. Viņi paši sevi ir apmuļķojuši un visu savu dzīvi viņi nodzīvo, pilnībā ietinušies savos melos. Viņi paši sevi iemet ellē. Viņi iet uz elli sava pašapmāna dēļ.
Cilvēki pastāvīgi grēko visu savu dzīvi
Kāpēc viņi iet uz elli?
Tāpēc, ka viņi nepazīst sevi.
Tāpēc, ka viņi nepazīst sevi.
Aplūkosim Marka evaņģēliju 7:21–23. “Kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku. Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas, nešķīstība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana, mantkārība, blēdība, viltība, ienaidība, skaudība, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība. Viss tāds ļaunums iziet no iekšienes un apgāna cilvēku.” Cilvēku sirdis pilnas ar ļaunām domām jau no viņu ieņemšanas brīža.
Iedomāsimies, ka cilvēka sirds ir glāze, kas līdz malām piepildīta ar kādu ļoti netīru šķidrumu, tas ir, grēku. Kas notiktu, ja šo glāzi pārvietotu? Protams, netīrais šķidrums (grēks) visur izšļakstītos. Ja mēs šo glāzi kustinātu, grēks atkal un atkal izšļakstītos.
Tieši tā mēs, būdami nelabojami grēcinieki, dzīvojam savu dzīvi. Mēs “izšļakstām” grēku, lai kur arī neietu. Visu savu mūžu mēs grēkosim, jo mēs esam pilni ar grēku.
Problēma ir tā, ka mēs neapzināmies to, ka esam pilni ar grēku, ka esam grēka cilts. Mēs esam nelabojami grēcinieki, un mūsu sirdīs mīt grēks. Tādi patiesībā ir cilvēki.
Šī glāze, kas pilna ar grēku, ir gatava plūst pāri. Cilvēku grēks, pirmkārt, ir tāds, ka viņi netic, ka patiesībā viņi ir nelabojami grēcinieki — viņiem šķiet, ka citi viņus mudina grēkot un tāpēc viņi nav patiesie vaininieki.
Tāpēc pat tad, kad cilvēki grēko, viņiem šķiet, ka viņiem atliek vienīgi nomazgāt netīrumus, lai izdeldētu šo grēku. Viņi turpina uzslaucīt savus grēkus un cenšas sev iestāstīt, ka viņi nemaz nav vainīgi. Vai mēs vairs neizšļakstām grēku tāpēc vien, ka mēs to uzslaukām? Mums būtu visu laiku jāuzslauka un jāuzslauka.
Kad glāze ir pilna ar grēku, tā izšļakstīsies. Nav nekādas jēgas noslaucīt tikai ārpusi. Lai cik arī bieži mēs notīrītu ārpusi ar saviem labajiem darbiem, tam visam nav nekādas nozīmes, jo mūsu glāze ir pilna ar grēku.
Mēs esam piedzimuši tik grēcīgi, ka mūsu sirdis nekad nekļūs tukšas, lai arī cik daudz mēs izlietu pa ceļam. Tāpēc mēs visu savu dzīvi grēkojam.
Ja kāds neapzinās, ka viņš patiešām ir tikai un vienīgi nelabojams grēcinieks, viņš turpina slēpties. Grēks mīt visu cilvēku sirdīs un nepazūd, ja notīra ārpusi. Kad mēs izšļakstam mazliet grēka, mēs to notīram ar trauku lupatu, kad atkal izšļakstam, mēs to notīram ar birsti, dvieli un tad jau ar grīdas lupatu... Mēs visu laiku domājam, ka, ja mēs visu notīrīsim tikai vēl vienu reizi, viss atkal būs tīrs... Tomēr grēks izšļakstās atkal un atkal.
Kā tev šķiet, cik ilgi tā tas turpināsies? Līdz pat nāves stundai. Cilvēks grēko līdz pat savai nāvei. Tāpēc mums ir jātic Jēzum, lai mēs varētu tikt glābti. Un, lai mēs tiktu glābti, mums jāiepazīst sevi.
Kas var pateicībā pieņemt Jēzu?
Grēcinieki, kas atzīst, ka bieži rīkojušies nepareizi.
Grēcinieki, kas atzīst, ka bieži rīkojušies nepareizi.
Iedomāsimies divus cilvēkus, kurus var salīdzināt ar divām glāzēm, kas pilnas ar kādu netīru šķidrumu. Abas glāzes ir pilnas ar grēku. Viens no viņiem uzlūko sevi un saka: “Ak vai, es esmu tik ļoti grēcīgs”. Tad viņš to atzīst un meklē kādu, kas viņam var palīdzēt.
Bet otram šķiet, ka viņš nemaz nav tik ļoti ļauns. Viņš nespēj saskatīt sevī nelabojamu grēcinieku, un viņš domā, ka viņš nemaz nav tik ļauns. Visu savu dzīvi viņš turpina uzslaucīt šļakatas. Viņš noslauka vienu pusi un tad tūliņ otru... ātri atpakaļ uz otru pusi...
Daudzi cenšas dzīvot uzmanīgi ar mazu grēku sirdī, lai neizšļakstītu to. Tomēr ko gan tas var izmainīt, ja viņu sirdīs vēl joprojām ir grēks? Viņu uzmanība netuvinās viņus debesīm. Viņu uzmanība ved viņus uz elli.
Dārgie draugi, šāda uzmanība ved vienīgi uz elli. Ja šie cilvēki ir uzmanīgi, iespējams, viņu grēki pārāk neizšļakstās. Tomēr viņš vēl joprojām ir grēcinieks, kas cenšas paslēpties.
Kas ir cilvēka sirdī? Grēks? Izlaidība? Jā! Ļaunas domas? Jā! Vai tur ir zādzība? Jā! Iedomība? Jā!
Mēs apzināmies, ka esam nelabojami grēcinieki, kad redzam, ka rīkojamies grēcīgi un ļauni, lai arī mums to neviens nav mācījis. Iespējams, tas nav tik acīmredzami, kamēr mēs esam jauni.
Bet tad, kad mēs kļūstam vecāki? Kad mēs iestājamies vidusskolā, augstskolā un tā tālāk, tad mēs sākam saprast, ka tas, kas mīt mūsos, ir grēks. Vai tā nav? Tad kļūst neiespējami to noslēpt. Pareizi? Mēs turpinām grēkot. Tad mēs to nožēlojam. “Man nevajadzēja to darīt.” Tomēr mēs nespējam patiesi mainīties. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs visi esam dzimuši kā nelabojami grēcinieki.
Mēs nekļūstam tīri tāpēc vien, ka esam piesardzīgi. Tā vietā mums jāapzinās, ka mēs esam dzimuši grēcinieki, lai mēs varētu tikt glābti pilnībā. Tikai tie grēcinieki, kas pateicībā pieņem Jēzus izpirkumu, var tikt glābti.
Tie, kuri domā, ka viņi nemaz tik ļoti nav grēkojuši, netic, ka Jēzus paņēma visus viņu grēkus un ka viņi nonāks ellē. Mums jāapzinās, ka mūsos ir neaptverams daudzums grēka. Mēs visi esam ar to piedzimuši.
Ja kāds domātu: “Es jau neesmu pārāk daudz grēkojis, ja vien man varētu piedot šo nelielo grēciņu”, vai viņš pēc tam varētu būt brīvs no grēka? Tas nekad nevar notikt.
Tas, kurš var tikt glābts, zina, ka ir nelabojams grēcinieks. Viņš patiesi tic, ka Jēzus uzņēmās visus viņa grēkus, kad tika kristīts Jordānas upē, un ka Viņš samaksāja par tiem, kad Viņš nomira.
Mēs visi dzīvojam ilūziju varā, neatkarīgi no tā, vai esam glābti vai nē. Mēs visi esam nelabojami grēcinieki. Tādi mēs patiešām esam. Mēs varam tikt glābti vienīgi tad, ja ticam, ka Jēzus aiznesa prom visus mūsu grēkus.
Dievs neglābj tos, kuriem ir “mazliet grēka”
Kurš apmāna to Kungu?
Tas, kurš lūdz piedošanu par ikdienas grēkiem.
Tas, kurš lūdz piedošanu par ikdienas grēkiem.
Dievs neglābj tos, kuriem ir tikai “mazliet grēka”. Dievs pat neuzlūko tos, kas saka: “Dievs, man ir šis nelielais grēciņš”. Viņš uzlūko tos, kas saka: “Dievs, man ir šis neaptveramais daudzums grēku. Es eju uz elli. Lūdzu, glāb mani.” Viņš uzlūko pazudušos grēciniekus, kas saka: “Dievs, es varu tikt glābts vienīgi tad, ja Tu glāb mani. Es nespēju vairs lūgt piedošanu, jo es zinu, ka atkal grēkošu. Lūdzu, glāb mani.”
Dievs glābj tos, kas pilnībā uzticas Viņam. Es arī mēģināju katru dienu nožēlot grēkus un lūgt par tiem piedošanu. Tomēr šādas lūgšanas nekad nevar darīt mūs brīvus no grēka. “Dievs, lūdzu, apžēlojies par mani un glāb mani no grēka.” Tie, kas tā lūdz, tiks glābti. Viņi tic Dieva izpirkumam, Jēzus kristībām. Viņi tiks glābti.
Dievs atbrīvo vienīgi tos, kas zina, ka ir nelabojami grēcinieki, grēka izdzimums. Tie, kas saka: “Es esmu paveicis vienīgi šo nelielo grēciņu. Lūdzu, piedod man to”, vēl joprojām ir grēcinieki un Dievs nevar viņus glābt. Dievs glābj vienīgi tos, kas zina, ka viņi ir tikai un vienīgi pilnīgi, nelabojami grēcinieki.
Jesajas 59:1–2 rakstīts: “Redzi, Tā Kunga roka nebūt nav par īsu, lai tā nevarētu palīdzēt, un Viņa auss nav tā aizkritusi, ka tā nevarētu dzirdēt. Bet jūsu pārkāpumi jūs attālina no jūsu Dieva, un jūsu grēki apslēpj Viņa vaigu no jums, ka Viņš neklausās uz jums.”
Tāpēc, ka mēs esam dzimuši grēcinieki, Dievs nevar uz mums skatīties ar prieku. Tas nav tāpēc, ka Viņa roka būtu par īsu vai viņa auss — aizkritusi, un Viņš nevarētu dzirdēt, kā mēs lūdzam Viņa piedošanu.
Dievs mums saka: “Jūsu pārkāpumi jūs attālina no jūsu Dieva, un jūsu grēki apslēpj Viņa vaigu no jums, ka Viņš neklausās uz jums.” Mūsu sirdīs ir tik daudz grēka, ka mēs nevaram ieiet debesu valstībā, pat ja durvis ir plaši atvērtas.
Ja mēs, nelabojamie grēcinieki, lūgtu piedošanu katrreiz, kad sagrēkojam, Dievam katrreiz būtu jānogalina Savs Dēls. Dievs negrib to darīt. Tāpēc Viņš saka: “Nenāciet pie Manis katru dienu ar saviem grēkiem. Es jums sūtīju Savu Dēlu, lai tas izpirktu visus jūsu grēkus. Jums vienīgi jāsaprot, kā Viņš paņēma jūsu grēkus un jāpārliecinās, ka tā ir patiesība. Tad jums ir jātic izpirkšanas evaņģēlijam, lai jūs tiktu glābti. Tā ir vislielākā mīlestība, kas Man ir pret jums, Manām radībām.”
To Viņš mums saka. “Ticiet Manam Dēlam, un jūs tiksit glābti. Es, jūsu Dievs, sūtīju Savu Dēlu izpirkt visus jūsu grēkus un noziegumus. Ticiet, un jūs tiksit glābti.”
Tie, kas neapzinās, ka ir nelabojami grēcinieki, lūdz piedošanu tikai par saviem nelielajiem grēciņiem. Viņi nāk Viņa priekšā, neapzinoties savu grēku milzīgo apjomu, un lūdz: “Lūdzu, piedod man šo nelielo grēciņu. Es tā vairs nekad nedarīšu.”
Viņi cenšas apmānīt Dievu. Mēs negrēkojam tikai vienreiz — mēs grēkojam pastāvīgi līdz pat savai nāvei. Mums būtu jāturpina lūgt piedošanu līdz pat savas dzīves pēdējajai dienai.
Neliela grēka piedošana neko nevar atrisināt, jo mēs turpinām grēkot katru mūsu dzīves dienu līdz pat savai nāvei. Tāpēc vienīgais veidz, kā mēs varam būt brīvi no grēka, ir pārnesot mūsu grēkus uz Jēzu.
Kas ir cilvēks?
Nelabojams grēcinieks.
Nelabojams grēcinieks.
Bībelē aprakstīti cilvēku grēki. Jesajas 59:3–8 teikts: “Jo jūsu rokas ir aptraipītas ar asinīm un jūsu pirksti ir pilni noziegumu, jūsu lūpas runā melus, un jūsu mēle pauž netaisnību. Neviens nemeklē taisnību, neviens negriežas pie tiesas pēc patiesības, bet balstās uz tukšiem niekiem un runā melus; tie staigā it kā grūti ar ļaunumu un dzemdē postu. Tie izperē čūsku olas un auž zirnekļu tīklus. Kas ēd šādu olu, tam jāmirst. Ja saspiež tādu olu, iznāk odze. Viņu audumi neder drēbēm, nedz viņu sietie un pītie darinājumi apsegai. Viņu darbi ir ļauni darbi, varmācība ir atkarīga no viņu rokām. Viņu kājas ir naskas doties ļaunos darbos, viņi steidzas izliet nevainīgas asinis; viņu domas ir vērstas uz ļaunu. Posts un sabrukums ir uz viņu ceļiem. Miera ceļu viņi nepazīst, nav taisnīguma viņu gaitās; viņi iet tikai līkus ceļus; kas pa tiem staigā, tas nepazīst miera.”
Cilvēku pirksti ir aptraipīti ar noziegumu, un visu savu mūžu viņi kalpo ļaunajam. Viss, ko viņi dara, ir ļauns. Un mūsu mutes “runā melus”. Viss, kas nāk no mūsu mutes, ir meli.
“Melus runādams, viņš [velns] runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs” (Jāņa 8:44). Tiem, kas nav piedzimuši no jauna, patīk teikt: “Es tev saku taisnību... Es tiešām to saku. Es saku tikai un vienīgi patiesību...” Tomēr viss, ko viņi saka, visviens ir meli. Tieši tā ir rakstīts: “Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs.”
Cilvēki tic tukšiem vārdiem un runā melus. Cilvēki perina ļaunumu un laiž pasaulē noziegumu. Viņi perē čūsku olas un auž zirnekļu tīklus. Dievs saka: “Kas ēd šādu olu, tam jāmirst. Ja saspiež tādu olu, iznāk odze.” Viņš saka, ka tavā sirdī ir čūskas olas. Čūskas olas! Tavā sirdī mīt ļaunums. Tici ūdens un asiņu evaņģēlijam un kļūsti glābts.
Katrreiz, kad es sāku runāt par Dievu, ir kāds, kurš saka: “Ak, vai. Lūdzu, nerunā ar mani par Dievu. Lai ko es arī darītu, es vienmēr grēkoju. Tas vienkārši plūst no manis. Es nevaru paspert nevienu soli, neaptraipot visu ar grēku. Es tur neko nevaru darīt. Es esmu pārāk pilns ar grēku. Tāpēc nemaz nerunā ar mani par Dievu.”
Šis cilvēks pilnīgi droši zina, ka viņš ir nelabojams grēcinieks, bet viņš vienkārši nav iepazinis evaņģēliju, kas var viņu glābt. Tie, kas apzinās, ka ir pilni ar grēku, var tikt glābti.
Patiesībā tādi ir visi. Visi atstāj grēku visur, kur vien iet. Tas vienkārši plūst pāri, jo cilvēki ar to ir pārpildīti. Vienīgais veids, kā šādu cilvēku var izglābt, ir Dieva spēkā. Vai tas nav apbrīnojami? Tie, kas grēko vienmēr, vai viņi ir sarūgtināti, vai laimīgi, vai pat apmierināti, var tikt glābti tikai Jēzū, mūsu Kungā. Jēzus nāca, lai glābtu šos cilvēkus.
Viņš ir pilnībā samaksājis par tavu grēku. Atzīsti, ka esi nelabojams grēcinieks, un tu tiksi glābts.
Copyright © 2021 by The New Life Mission
